Divas rokassprādzes.
1. Pirmā ir adīta vismaz pirms 2 gadiem.Pēc dažām uzlikšanas reizēm adījums izstaipījās. Tad uzlīmēju to uz ādas, apšuvu malas un ragad tā ir atkal lietojama.(skat.arī http://miuma.blogspot.com/).
2. Melno gatavojot, process bija ļoti saistošs, jo man nebija nekāda plāna, ne skices, ne idejas. Bija kabašoni un vēlēšanās uztaisīt rokassprādzi.
Problēmas sākās tad, ka bija izšūts un jāsāk montēt kopā.
Pirmkārt, filca garums bija nomērīts pareizi, tomēr procesā darbs it kā sarāvās un apkārtmērs kļuva mazāks.
Aizdari vajadzēja drusku pagarināt. Vispār aizdari vajadzēja piestrādāt pirms pabeigta izsūšana...
Otrkārt - līme tā sacietināja visu darbu, ka tas kļuva ciets kā koks. Bija grūti apšūt malu. Nospriedu, ka patiešām nevajag visu notriept ar līmi, varbūt tikai vietumis, lai turas kopā, kamēr apšuj malu.
Nu vismaz bildē izskatās fascinējoši, ar tādu senlaicības pieskaņu.
AtbildētDzēstMmmm, šī gan ir ļoti skaista!
AtbildētDzēstIr līdzīgas, tādas regulāri, simetriski taisītas, ar volānveidīgu malu, bet no tām reti kura man patīk, kaut arī ļoti kvalitatīvas. Tavējo es varētu pati nēsāt :)
Paldies, meitenes! Nepaveicās ar aizdari, tā jau atplīsa pirmajā valkāšanas mēģinājumā, jo bija piešūta ar to pašu diegu, ar kuru šuvu pērlītes. Jādomā kaut kā savādāk pielikt, jo šī ir vienīgā aizdare, ar kuru varu tikt galā pati.
AtbildētDzēst